Ceļojuma piezīmes: Koh Chang
Aptuveni 315km no Bangkokas uz Kambodžas pusi atrodas otra lielākā Taizemes sala (aiz Puketas) – Koh Chang. Tā ir pilna ar augstiem kalniem, tropiskiem mežiem, kuri ir upju un ūdenskritumu avots. Dzīve šeit rit tikai pašā jūras krastā un vienīgais ceļš ved apkārt salai. Salas kreisā puse ir “skaistā puse” – šeit no krasta redzamas daudzas mazas saliņas, veidojot ļoti skaistus skatus. Attiecīgi, šis krasts ir kā nosēts ar daudzām viesnīcām, restorāniem, veikaliņiem un tirdziņiem. Šeit rit dzīve! Salas otra – labā puse, salīdzinoši, ir pilnīgi tukša. Salīdzinājumam – Koh Changas kartē kreisajā pusē ir atzīmētas 46 viesnīcas un Bungalo, labajā pusē tikai 5! Un tie paši pašā labās puses salas apakšā, skaistā līcītī. Pārējajā labās malas pusē var atrast dažas kafejnīciņas, skolas, nelielus Bungalo, galveno Koh Chang slimnīcu, policijas nodaļu… tas arī aptuveni viss.
Dzīvojām mēs vienā no lepnākajām Kočangas viesnīcām – Amari Emerald Cove Resort. Tam bija gan plusi, gan mīnusi. Pie plusiem var pieskaitīt skaistu viesnīcu, augstu servisu, ļoti labas brokastis, ērtus nummuriņus, un lielisku pludmali. Nu, vēl varbūt vietējo Taizemiešu apbrīns, kad uz jautājumu par dzīvesvietu atbildi, ka esi apmeties “Amari”. Tas nozīmē, ka esi ļoooti biezs. Pie mīnusiem – cenas visam, kas nav iekļauts cenā! Ja garšīgas pusdienas/vakariņas ar visu alkoholu ārpus viesnīcas mēs ēdām par 400-600 batiem (6-10Ls) uz pāri, tad mūsu viesnīcā ko līdzīgu piedāvāja par 3500 batiem (56Ls) uz pāri. Piedevām, ja vēlies šīs varaņas baudīt nevis viesnīcas restorānā, bet pie romantiska galdiņa jūras krastā – pievieno vēl 1000 batus (16Ls) rēķinam! Tas pats attiecas uz masāžām, kuras ārpus viesnīcas bija par tiem pašiem 250-300 batiem. Vienīgais, ko izmantoju no viesnīcas servisiem bija wi-fi internets nummuriņā, kuru varēja uz 2 diennaktīm iepirkt par 482 batiem (7,70Ls). Pilnam komplektam jāpiemin, ka laba alga Taizemē skaitās 10000 bati (160Ls).
Ja Pataijā galvenais pārvietošanās līdzeklis bija taksis, kas maksāja salīdzinoši mazas naudiņas (150 bati (2,40Ls) no nomaļās viesnīcas līdz centram un 20 bati (0,32Ls), ja mazs gabaliņš pa centru), tad šeit gandrīz obligāts ir mopēds. Šeit pārsvarā pieejami 150m2 modeļi, jo lai divi uz tā sēdošie cilvēki varētu uzbraukt šejienes stāvajos kalnos, ar švakākiem nav ko darīt. Labus Honda, Suzuki, Yamaha mopēdus var izīrēt uz diennakti par 250 batiem (4Ls). Degviela tiek tirgota viskija pudelēs un maksā 30 batus (0,48Ls) par pudeli. Un, ar vienu pudeli var nobraukt aptuveni 20km. Es rēķināju, ka man sanāk aptuveni 2Ls uz 100km. Kopumā par 8 dienām, ko šeit nodzīvojām, nobraucu kādus 400km.
Ko šeit var redzēt? Pirmkārt jau ļoooti skaista sala un vienreizēji skati. Ir tā, ka elpa aizraujas, uzbraucot augstākā kalnā un to vien gribas redzēt, kā gleznaino jūras krastu. Sabijām pāris ūdenskritumos, pie kuriem jālien cauri brikšņiem, taču, skats un dzidrais ūdens ir fantastiski. Palmas, brīvā dabā klejojoši mērkaķīši, ļoti garšīgi vietējie ēdieni, siltums, skaitās krāsas un vienreizējie saulrieti. Koh Changa ir vieta, kur lieliski var uzlabot savas mopēda braukšanas spējas, jo līdzenu un taisnu ceļu šeit ir maz. Normālā kārtā ir jārēķinās ar daudziem līkumiem, augstiem un stāviem kalniem, kā arī ar pietiekoši intensīvu satiksmi. Daži mūsu grupas biedri pateicoties mopēdiem tika arī pie jaunām rētām, daži pamanījās pat ar mopēdu “izglāzēt” pārtikas veikala skatlogu… Bet, tas nu tā. Trešajā dienā, meklēdami salas skaistākās vietas, braucām par ļoti ekstrēmiem ceļiem – asfalta tur nebija pilnībā, tikai vietām grantēts ceļš, vietām ūdeņu izskalots akmeņains ceļš, vietām pa vidu uzlieta betona taka, lai vismaz vienā virzienā no vai uz kalnu ir iespējams braukt (otram transporta līdzeklim ir jāgaida augšā vai lejā, jo izmainīties uz šīm betona takām ir neiespējami (ar bremzēšanu arī ir tā kā ir). Bet, kā jau teicu – redzētie skati ir tā vērti!
Neiztikām arī bez ekstrēmiem piedzīvojumiem! Vienā jaukā dienā izdomājām, ka jāizmanto vietējo tūrisma pārstāvju piedāvātā iespēja apbraukāt 5 skaistākās apkārtnes salas ar ietvertu snurkelēšanas pasākumu, zivju ķeršanu un salu apstaigāšanu. Un, mums jau vajag pa kruto – ar motorlaivu, lai nav jāvelkās, kā gliemežiem ar “tupeles” veida kuģīti. Bet, viens sīkums… nākamajā dienā, kad bija paredzēta došanās izklaidē, bija “nedaudz” lielāks vējiņš, kā parasti. Nu, pa tādiem viļņiem ar mazu motorlaiviņu es vēl nebiju braucis! To mētāja šurpu, turpu, ik pa laikam laivā iešļācās kārtīga ūdens šalts un šoferis mēģināja “noķert vilni”, lai mēs dzīvi nokļūstam mājās. Nu, tikām gan arī pie snurkelēšanas, izkāpām arī 2 salās, kur nevarēja ne sauļoties, ne īsti kaut kur aiziet… Vēl jautrākais – atpakaļceļā motorenei sāka “rīstīties” vienīgais motors… Bet, lai vai kā – esam dzīvi atpakaļ viesnīcā un adrenalīna deva kādam laiciņam arī pietiek. Pie starpgadījumiem gan arī vēl var pieminēt vakardienas brokastis – mana mīļā sieviņa piekrāmēja šķivi ar dažādiem gardumiem, tai skaitā salātu lapu, svaigiem tomātiem un gurķiem. Apsēdāmies pie galdiņa un ēdām – tika notiesāts viena tomāta šķēlīte, dakšiņa iedurta nākamajā, kad pēkšņi no tā apakšās izspraucās 4-5cm garš, brūns TĀRPIŅŠ! Pēc spiedziena atskrēja apkalpotāja, paķēra šķīvi, pēc pāris minūtēm bija klāt arī šefpavārs, kurš apgalvoja, ka nekas tāds vēl nav noticis un arī nenotiks un lūdza atvainošanos… Atvainošanās tika pieņemta, lai gan brokastis pēc tam ieēst Ilzei vairs negribējās… Vienīgais mierinājums bija tas, ka vakarā, atgriežoties nummuriņā, mūs sagaidīja baltvīna pudele ledus traukā un dažādi, garšīgi “sneki”.
Gandrīz piemirsu vēl vienu svarīgu pasākumu – Taizemes karalim 5.decembrī ir dzimšanas diena. Tā ir oficiāla valsts brīvdiena un visa valsts svin dzimšanas dienu. Pat mūsu hoteli par godu jubilejai, tika sarīkots īpašs pasākums, kurā piedalījās visi hoteļa viesi un apkalpojošais personāls. Visi savācās hoteļa priekšā, kur bija izstādīta liela karaļa fotogrāfija, novietots multimēdiju projektors un tieši 19:19 kopā ar miljoniem citu Taizemes iedzīvotāju, mums bija iespēja atzīmēt jubileju un noklausīties viņu godināšanas himnu dziedājumus. Patiesībā, iespaidīgi, kā viena valsts var mīlēt savu karali…
Bet, lai vai kā – Koh Changā gribas atgriezties vēlreiz! Varbūt, tikai, pārmaiņas pēc gribētos padzīvot kādā eksotiskākā bungalo – galvenais, lai ir duša un tualete iekšā. Šeit ir tik daudz skaistu vietu un skatu… 8 dienas šeit ir paskrējušas vienā piegājienā.
