Ceļojuma piezīmes: Pataija
Pataijā pārsvarā visi staigā divatā vai trijatā. Un, šis sadalījums ir eiropietis + tajiete vai eiropietis + 2 tajietes. Bet ir reizes, kad pagadās arī skumjš eiropietis + dusmīga eiropiete… Būtībā, Pataija ir sociāls eksperiments pludmalē. No tūkstošiem baseinu līdz neona gaismām Walking Street, Pataija piedāvā visu, ko vien vēlies. Bet, visvairāk, tā ir vīriešu EGO terapija – “You sexy man” tiek uzsaukts jebkuram, kas vismaz attāli atgādina vīrieti… Nenoturēšos, un ierakstīšu 10 populārākos tajiešu izteicienus un to angļu nozīmi, kas minēti grāmatā “Porn unlimited”:
* Hello sexy man (pay my bar fine)
* How long you stay Thailand? (how much money can I get out of You)
* I only work here one week (I’m lying bitch)
* I love you long time (I will love you until your money runs out)
* I send money to my mama – I give money to my Thai boyfriend
* When You come back Thailand? – when can I get some more money out of you
* I wait for you come back Thailand – I wait for my next bar fine
* Today my birthday – I was born on a Monday, today is Monday
* I will write to you – my bank account details are…
* That man not good heart – he only gave me 500 baht last time
OK, bet patiesībā, Pataija atrodas 150km, jeb 2 stundas no Bangkokas. Pataija ir 15 km gara un ir izvietojusies jūras malā (līdzīgi, kā mūsu Jūrmala). Tā ir pilna ar viesnīcām, viesnīcām un vēlreiz viesnīcām. Lielas, mazas, greznas, paplukušas – viesnīcas ir visur. Līdz 1960. gadam Pataija bija vienkārša zvejnieku pilsētiņa, līdz Bangkokas iedzīvotāji sāka to izvēlēties, kā vīkenda atpūtas vietu. Vjetnamas kara laikā blakus Pataijai tika uzbūvēta ASV armijas lidosta (starp citu, šobrīd tur nosēžas pasažieru lidmašīnas, kuras boikota dēļ nevar nosēsties Bangkokas lidostā) un, attiecīgi, armijnieki lielos apjomos sāka apmeklēt Pataijas veikalus, bārus un hoteļus. Šodien Pataijā ir ko darīt visiem – te var droši braukt ar bērniem, doties ūdens izpriecās, vienkārši gozēties saulītē un apmeklēt lielisko tajiešu kāju, ķermeņa vai eļļas masāžu. No 9:00 vakarā līdz pat rītam, notiek aktīva nakts dzīve bāros, naktsklubos, kabarē šovos un diskotēkās.
Mūsu hotelis atrodas jūras krastā, taču, pietiekoši patālu (15 min ar taksi) no centra. Taču, taksis šeit ir pietiekoši lēts – brauciens no mūsu hoteļa maksā nedaudz virs 2Ls. Takši Pataijā ir interesanti – tjipa ar kravas kasti, kurai ir jumtiņš. Kravas kastē ir 8 vietas – automašīnas ir Datsun un Isuzu, taču, attāli līdzīgas Latvijā sastopamajiem Mitsubishi L200 un Toyota “kraviniekam” (aizmirsu, kā to sauc). Pataijas centrs ir tā vieta, kur var nogaršot visu, ko vien vēlies – tārpus, siseņus, vardes, lobsterus, krabjus, u.t.t. Mūsu grupas biedri arī to darīja, man kaut kā “nepavilkās”… Ēšana Taizemē ir lēta – normālā krogā apēdot rīsus ar riekstos un medū ceptu vistas gaļu un piedzerot ūdeni, būs jāšķiras no ~1,50Ls. Taču, daži mūsu grupas biedri bija paēduši arī par 50 santīmiem. Krutos krogos par vakariņām ar alkoholu parasti nav jāmaksā vairāk par 8Ls uz cilvēku. Protams, šeit nav runa par krogiem ar meitenēm – tur mazā alus bundžiņa var svārstīties no 1,80Ls līdz 5Ls. Piedevām, tur nepakautrēsies uzprasīties arī uz dzeramnaudām katrai bundžiņai un, visticamākais, pie galda pienākusī trūcīgi ģērbtā (vai varbūt kailā) meitene arī pratīs uzprasīties uz savu “devu”.
Pataija ir pilna ar transvestītiem. Tu vari mierīgi iet pa ceļu un ieraudzīt skaistuli ar smukām krūtīm, garām kājām, uzmaidīt viņai un viņa tev atbildēs… ļoooti zemā altā (zema sieviešu balss) – Hello sexy man! Come on! Un, tajā mirklī gribas neatskatoties laisties, uz ko nopakaļus dzirdi – Hey man! Come back! Attiecīgi, Pataijā ir arī divi transvestītu šovi – Alcazar un Tiffanys show. Lai vai kāda attieksme būtu pret transvestītiem, taču, būt Pataijā un neaiziet uz kādu no šiem šoviem – nevar. Mēs bijām pagajušo reizi un bijām arī šoreiz. Jāsaka, ka līmenis ir ļoti audzis. Tās “sievietes” tiešām arī dejo kā sievietes un ir skaistu “sieviešu” ir vēl vairāk, savukārt, puicisku “meiču”, ir palicis stipri mazāk. Lai vai kā, viens ir skaidrs – Pataijā ir jāuzmanās no svēšām, skaistām sievietēm ar palielu pēdas izmēru un kas runā nedaudz zemākā balsī, kā vajadzētu…
Labi, pietiek par naudu un seksu, labāk par kaut ko “skaistu”! Apmeklējām krokodiļļu fermu, kur šie briesmonīši ir kaudžu kaudzēm. Katram apmeklētājām ir iespēja tos pabarot (ar nopērkamiem gaļas gabaliem), kā arī noskatīties šovu, kur divi puiši tos staipa aiz astēm, bāž rokas rīklē un galvu mutē, kā arī cilā šurpu turpu. Pēc tam nepalaidām iespēju pagaršot krokodiļu gaļu! Mēs ar sievu pasūtījām krokodila barbekjū. Viena liela porcija garšīga bārbekjū maksāja 500 batus (8Ls). Garšoja krokodils pēc… krokodila. Nedaudz tā kā uz vistu, nedaudz uz cūku, nedaudz uz vēl kaut ko. Citiem vārdiem sakot – kā jau krokodils. Apmeklējām arī ļoti skaisto Nongnooch Tropical Garden & Resort, kur ir gan orhideju dārzs, gan dažādi citi dārzi – ļoooti jau skaisti un iespaidīgi. Pilnam komplektam vēl bija iespējams apskatīties Tajiešu nacionālo šovu un zīloņu šovu. Par pēdējajiem jau otru reizi esmu patīkami pārsteigts – iemācīt zilonim braukt ar velosipēdu, mest šautriņas, spēlēt basketbolu un futbolu – tas ir tiešām skaisti un pārliecinoši.
Vēl varētu parunāt par masāžām. Thai masāža ir ieguvusi plašas atskaņas visā pasaulē, jo lai nu ko, bet masēt mazās, tumšās rociņas māk vienkārši perfekti. Attiecīgi, masāžas salons ir gandrīz vai uz jebkura stūra un par 250-300 batiem (4-5Ls) katrs var izvēlēties sev sirdij un ķermenim tuvāko mašāžas veidu – tundu garu, relaksējošu kāju masāžu, Thai masāžu (spēcīgas masāžas piekritējiem) vai eļļas masāžu (viss ķermenis no augšas līdz apakšai tiek izmasēts ar maigu, viegli smaržīgu eļļu. Protams, ir pieejamas arī cita veida masāžas, bet šīs ir populārākās. Tā kā es īsti neesmu masāžu cienītājs, tad sākotnēji gāju tiem ar līkumu, līdz vienu vakaru sieva pierunāja izmēģināt eļļas masāžu, kas “man varētu patikt”. Jāsaka, patika ar! It sevišķi tās maigās Taizemes meitenes rokas… Otrā vakarā gan man pagadījās “maigs puisis”… Bet, kam negadās.
Nu, un vēl pieminēšanas vērts ir Pataijas (Taizemes) tirgošanās paradumi. Kaulēšanās, kaulēšanās un vēlreiz kaulēšanās. Lielākoties, precēm nav klāt cenas. Ja pārdevējs nosauc, piemēram, 500 batus, skaidrs, ka kaulēšanos var sākt no kādiem 200-250 batiem. Attiecīgi, lielākoties, izdodas tikt pie iekārotās mantas par aptuveni 300 batiem, kas vairāk vai mazāk atbilst normālai cenai. Šeit gan nav runa par pārtikas veikaliem un firmas precēm. Tur visam ir sava cena, un ja izdodas no kādas firmas preces nokaulēt 10-20% – tas jau ir daudz. Mēs ar sievu iepirkām Adidas apģērbus un apavus tenisam par normālu (priekš Taizemes) ciparu, taču, pārdevējs nebija ar mieru atlaist vairāk, kā 10%, visu laiku atgādinot, ka tas ir “New model”! Protams, nevajag jau aizmirst, ka šeit jau pilna cena šiem apģērbiem un apaviem bija par 30-50% lētāka, kā pirms tam biju redzējis Latvijā. Piedevām, tas bija Adidas firmas veikals… (Hei, Boo, kad mums nākošais teniss?)
