Atbilde ir ļoti vienkārša! Vai esi reģistrējies savu kredītkarti “Drošiem Pirkumiem” savā interneta bankā?

Swedbank gadījumā, no 2011.gada 13.oktobra vairs nav iespējams norēķināties internetā ar Swedbank kredītkarti, ja tā nav rēgistrēta 3D Secure sistēmā. Citām Latvijas bankām šis nosacījums tiek ieviests pakāpeniski, katrai savā laikā. Par to, kā tas darbojas, Swedbank raksta šādi:

Kad veicat maksājumu interneta veikalā, 3D Secure sistēma aizsargā Jūsu karti ar diviem papildu aizsardzības veidiem – pirmkārt, ar Jūsu identifikācijas ziņojumu, un, otrkārt, ar paroli. Katrā iepirkšanās reizē internetā Jūsu reģistrētais identifikācijas ziņojums būs redzams darījuma apstiprināšanas logā, un Jums būs jāievada parole.

Identifikācijas ziņojums būs redzams un parole pirms interneta pirkumu veikšanas vienmēr tiks prasīta tikai pie tiem tirgotājiem internetā, kuri paši izmanto 3D Secure drošības sistēmu un ir tajā reģistrējušies.

Ja iepirksieties pie tirgotāja, kurš pats nav reģistrēts 3D Secure sistēmā, sākot ar 2011. gada 13. oktobri Jūsu Swedbank kartei tik un tā būs jābūt reģistrētai drošu pirkumu sistēmā, lai Jūs varētu veikt pirkumu.

Bet patiesībā uzskatu, ka 3D Secure ir banku sistēmas “sviests”. No vienas puses jau viss ir jauki – tiem cilvēkiem, kas nekad nav iepirkušies internetā un to tuvākajā laikā negrasās darīt, ir garantija, ka pat tiekot pie vajadzīgajiem kredītkartes cipariem ar to neviens nesankcionēti norēķināties nevarēs. Taču tiem, kas vēlas iepirkties interneta veikalos – tas rada liekas problēmas:

1. Jāatceras piereģistrēt kredītkarti izdevējbankas 3D Secure sistēmā. Atteikums internetveikalā nepateiks priekšā, ka esi to piemirsis izdarīt.
2. Ja vēlies norēķināties ar kredītkarti kādā no 3D Secure atbalstītiem interneta veikaliem, tad ir iespējams (tas attiecas uz dažām bankām), ka papildus kredītkartei ir blakus jātur arī internetbankas kodu karte (vai kodu kalkulators). Jo pirkuma pēdējā solī pēc kredītkartes ciparu ievadīšanas sistēma pieslēgsies klienta internetbankai. Attiecīgi, tad arī būs nepieciešams atcerēties visas paroles un būs vajadzīga kodu karte.
3. Dažu banku gadījumā – ja būsi piemirsis iestatīto paroli un ievadīsi sistēmā nepareizu, tā var nobloķēt tavai kredītkartei tiesības iepirkties internetā.
4. Savukārt, ja iepirksies interneta veikalā, kurš NAV reģistrējies 3D Secure sistēmā, uz internetbanku nekāda pāradresācija nenotiks un nekādi kodi netiks prasīti. Tātad pēc reģistrācijas 3D Secure sistēmā ar tavas kredītkartes cipariem jebkurš varēs iepirkties 3D Secure neatbalstošā e-veikalā un šobrīd lielākā daļa pasaules veikalu to neatbalsta. Līdz ar to – līdzko esi reģistrējis savu kredītkarti Secure 3D sistēmā, tā vairs nekādu papildus drošību nenodrošina.

Patiesībā, tā nav tikai mana iedoma, ka 3D Secure klientiem rada problēmas. Ja apskatīsimies twitterī – katru dienu cilvēki pamanās ierakstīt savu sāpi par “Verified by Visa”.  Papildus vēl jāsaka, ka tie interneta veikali, kas reģistrējas šajā sistēmā, tiek nostādīti sliktākā statusā pret klientu un tiem ir lielāks risks to pazaudēt (gadījumā, ja klientam pirkuma brīdī nebūs blakus bankas kodu karte, jeb viņš būs aizmirsis savu 3D Secure paroli). Protams pieļauju, ka pēc dažiem gadiem 3D Secure jau būs standarts visā pasaulē un situācija jau būs citādāka, bet šobrīd tā sajūsmu neizraisa.

Tūrisma gidu šeit rakstīt negrasos, taču daži prakstiski ieteikumi tiem, kas paši gatavojas apciemot Parīzi, jau ir melnrakstā sagatavoti. Šobrīd padalīšos ar bildēm no Parīzes, kādu to redzēju es.

Attēls no db.lv

Sākotnēji domāju vienkārši iepostēt twitterī šo dokumentu, taču ar 160 zīmēm nepietiks.
Šodien saņēmu Latvijas Tirgotāju Asociācijas vēstuli ar tiešām interesantu risinājumu izejai no Latvijas Krājbankas krīzes. Skatoties valdības līdzšinējo rīcību, maz ticams, ka viņi varētu lemt par tik saprātīgu risinājumu, bet varbūt mums izdodas atrast dzirdīgas ausis

LATVIJAS TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJA

24.11.2001. paziņojums ziņnešiem

Steidzami jāatbloķē “Krājbankā” iesaldētie līdzekļi

Valdības bezdarbība sāk radīt arvien lielākas problēmas slēgtās „Latvijas Krājbankas” klientiem: komunālo pakalpojumu sniedzēji, piegādātāji un nodokļu iekasētāji prasa nekavējošus norēķinus, ieskaitot „Latvijas Krājbankas” klientus paaugstinātā riska grupā. Sniega pika veļas no kalna un ar katru dienu kļūst arvien lielāka. Paralēli „Latvijas Krājbanka” tiekot gatavota maksātnespējai un administratoru nozīmēšanai, kas līdzšinējā praksē nozīmē bankā esošo līdzekļu „veiksmīgu” iztērēšanu administrēšanas vajadzībām.

Tāpēc atkārtoti aicinām ekonomikas, reģionālās attīstības un finanšu ministrus nekavējoties atjaunot „Latvijas Krājbanka” klientu rīcībspēju. Mūsuprāt, valdības rīcība šai gadījumā būs patiesīga atbilde, vai mazo uzņēmēju atbalsts un reģionālās attīstībā patiesi ir prioritāte Latvijā.

Latvijas Tirgotāju asociācija redz vienkāršu, ātru un lētu izeju no situācijas.

Katram „Latvijas Krājbankas” klientam, kam pienākas kompensācijas no Noguldījumu garantijas fonda, tiek piedāvāts atvērt kontu „Citadeles” (valsts) bankā un tiek piešķirts bezprocentu kredīts „Latvijas Krājbankā” iesaldētās naudas apmērā. Līdz ar to tiek noņemts iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspējas apdraudējums. Tā kā Noguldījumu garantiju fondā šādi līdzekļi ir pieejami, tad tas neprasa nekādas papildus valsts budžeta izmaksas virs likumā paredzētajām, bet „Citadeles” (valsts) banka iegūst pāris dienās ap 200 tūkstošu jaunu klientu.

Kredītus „Citadeles” banka dzēš no „Latvijas Krājbankā” atgūtiem līdzekļiem vai likumā paredzēto noguldījumu garantiju izmaksas. Atgādinām, ka noguldījumu garantijas ir noteiktas 70 tūkstošu latu apmērā un attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām gan depozītiem, gan kontu atlikumiem. Izņēmums ir valsts un pašvaldību un ar bankas dibinātājiem saistīto personu līdzekļi.

Uzskatām, ka Ministru prezidentam steidzami jāapspriež tautsaimniecības krituma bremzēšanas un iedzīvotāju un uzņēmēju glābšanas plāns un vēlams par to nekavējoši informēt sabiedrību.

Latvijas Tirgotāju uzskata, ka visiem (gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem) Krājbankas klienti, kuriem pienākas kompensācija no Noguldījumu garantiju fonda, jau šodien jāatver konti „Citadeles” bankā un rīt jāpiešķir bezprocentu kredīti Krājbankā iesaldētās un noguldījumu garantētās summas robežās. Valdībai jārīkojas, jārīkojas steidzami un jārīkojas tautas interesēs.

Valdības rīcības shēma.

1. Valdība pieņem lēmumu par maksimālās garantijas summu atbilstoši „Latvijas Krājbankas” klientu skaitam un tiesībām saņemt kompensāciju un novirza to „Citadeles” bankai kredītu nodrošinājumam.
2. „Latvijas Krājbankas” klienti atver kontu bankā „Citadele” un iesniedz pietiekamu bezprocentu kredīta izsniegšanai iesaldētās naudas apmērā, bet ne vairāk kā garantijā paredzēts (70.000 latu).
3. „Citadeles” bankas saskaņo ar Finanšu uzraugu prasītās kredīta summas atbilstību atlikuma „Latvijas Krājbankas” kontā un kompensācijas saņemšanas tiesībām.
4. „Citadeles” banka piešķir bezprocentu kredītu „Latvijas Krājbankas” klientiem.
5. Finanšu uzraugi dzēš bezprocentu kredītus, veicot ieskaitījumus no „Latvijas Krājbankas” atlikušajiem līdzekļiem un Noguldījumu garantiju fonda.

LTA preses dienests

Uzziņai:
LTA prezidents Henriks Danusēvičs, 29548484

____________________________________________________________________________

Bruņinieku iela 12–9, Rīga, Latvija, LV-1001, reģ. Nr. 40008042591 t. 67297372, 27048484, t./f. 67297364, e: info@lta.lv; www.lta.lv

Ne man, ne maniem pazīstamajiem Krājbankā nav nekādas naudas “iesprūdušas”. Taču, lieliski redzu, kas pēdējajās dienās notiek cilvēku galvās. Lielākā problēma, ka cilvēki šobrīd nogaida, lai saprastu, kas būs tālāk. Un tas ir skarbi, jo gaidīšana nozīmē arī ekonomikas stagnēšanu. Tas nozīmē naudas kustības apstāšanos. Brīdī, kad cilvēki sāka noticēt ekonomikas augšupejai un palēnām iekustināja patēriņu, tas šobrīd atkal draud aptstāties… Atceries 2008.gada novembra sekas?

Mobilie sakari palielākam uzņēmumam gada laikā sastāda pietiekoši nozīmīgu naudas summu, attiecīgi ir svarīgi šīs izmaksas iegūt pēc iespējas zemākas. Taču, ne visu izsaka cena.

Neslēpsim faktu, ka pirms 3 (un vairāk) gadiem, LMT bija ļoti neelastīgs uzņēmums. Katru jaunu lietu vajadzēja dabūt laukā “ar knīpstangām”, cenu samazinājumi asociējās ar “atlaižu līmeņiem”, tarifi ārzemēs bija “samudrīti” līdz maksimumam, kā arī tika prasītas maksas par visu par ko vien varēja paprasīt. Protams, mums kā uzņēmumam ar daudziem numuriem bija labāki nosacījumi un viss jau it kā bija OK. Taču, nomainot biroja telpas uz jaunām saskārāmies ar būtisku mīnusu – mūsu jaunajā biroja ēkā VISPĀR nebija LMT pārklājuma. Nācās iet laukā uz ielas, lai varētu normāli runāt pa telefonu. Tobrīd ar LMT risinājām jautājumu, kad viņi uzstādīs jaunu bāzes staciju, taču, viņiem tas process ievilkās uz gadu!
Un tad, kādu dienu pie mums birojā uzradās Bites pārstāvis (vārdā Kaspars), kas ar lielu entuziasmu piedāvāja kautko pilnīgi pretēju LMT. Vienkāršus, nesamudrītus tarifus gan Latvijā gan ārzemēs. Vienkāršu un ērtu servisu. Iespēju viņam piezvanīt jebkurā mirklī par jebkuru jautājumu. Perfektus pārejas nosacījumus pārejai no LMT uz Biti un par ~30% zemākus sarunu tarifus. Un pie visa vienu – labu tīkla pārklājumu mūsu biroja ēkā. Tā nu mēs pārgājām uz Biti. Tīkla pārklājums Latvijā mūs vienmēr ir apmierinājis un nekādas īpašas sūdzības nav bijušas.

Ja viss ir tik forši un jauki, kāpēc mēs ejam atpakaļ uz LMT? Bite šajos gados ir strauji attīstījusies, ir nākuši klāt tūkstošiem klientu, n-tie uzņēmumi, u.t.t. Bet ir pazudusi personīgā attieksme. Inovācijas cenās, papildpakalpojumos. Sajūta ir tāda, ka Bite attīsta kautkādus sev interesējošus pakalpojumus un servisus, taču pārējo atstāj novārtā.Šobrīd jau labu laiku mums Bitē ir cits menedžeris (Kaspars aizgāja (vai atlaida – to nezinu)), kuru es pat nekad mūžā neesmu saticis (tikai runājis pa telefonu)! Ja ar Kasparu es jebkuru jautājumu Bitē varēju atrisināt pa telefonu stundas laikā, tad šobrīd atbildes uz jautājumiem gaidīju pat vairākas dienas. Pārejot uz Biti pirms 3 gadiem mēs saņēmām inovatīvus piedāvājumus un risinājumus. Šodien tas ir zudis!

Piemērus?

1. Pirms gada gribēju mainīt savu pirmās paaudzes iPhone uz ko jaunāku. Piezvanīju Bites menedžerim ar lūgumu iztestēt kādu no jaunajiem Android, kas jau bija sabijuši n-to blogeru rokās (Bite viņiem tos bija iedevusi testiem). Saņēmu atbildi, ka šādas iespējas šobrīd nav. Rezultātā caur sludinājumiem nopirku iPhone 3Gs
2. Pastāvīgais interneta pieslēgums telefonā – šī gada sākumā LMT nāca klajā ar pastāvīgo pieslēgumu telefonam par 3Ls (200MB) vai 5Ls (2GB). Tikko to ieraudzīju, uzreiz jautāju gan Bites tvitera kontam gan mūsu menedžerim – iedodiet mums ko līdzīgu! Jo Bites marasms ar ikmēneša īsziņu lai iegūtu 40MB par 3Ls bija vienkārši pretīgs. Pirms tam biju lūdzis pārskatīt interneta izmaksas telefonā un nomainīt uz kautkādu fiksētu mēneša maksu, taču nekā. Bija jāpaiet n-mēnešiem, līdz Bite nāca klajā ar līdzīgu fiksētā interneta piedāvājumu telefoniem.
3. Tā kā vairāk kā mēnesi gadā esmu ārpus Latvijas, man ir ļoti svarīgi ārzemju viesabonēšanas tarifi. Šajā vasarā ar pārsteigumu atklāju, ka LMT tarifi ir zemāki, kā Bites izslavētie Vodafone tarifi. GPRS izmantošanas gadījumā pat par 25% zemāki! Sāku “pukstēt” Bites tvitera kontam – tas man ieteica vērsties pie mūsu menedžera. Sorry, bet ja TU, ļ.cien. Bites tvitera konta operator esi uzņēmuma sociālā seja – nu aizej un pasaki Bites Xnet menedžerim, ka Xnet šefs tviterī “pukst” par Bites pakalpojumiem. Lai brauc šurp pie manis – izstāstīšu savu sāpi, kopīgi atrisināsim jautājumus.

Patiesībā, Bite no operatora, ko ieteicu visiem, ir pārvērtusies par bezpersonisku uzņēmumu. Ja godīgi, man neaizrauj 3G interneta ātruma palielināšana līdz n-megabitiem sekundē. Tā vietā, lūdzu, iedodiet man stabilu 3G VISUR, kur es atrodos – pie vecāsmammas Dobelē, pie paziņām Plieņciemā un pie drauga Ozolniekos. Tā vietā man ir megaātrs internets Rīgā un megalēns internets ārpus Rīgas. Vasarā nopirkām iPad un ieliku tajā LMT SIM karti. Liels bija mans pārsteigums, ka gandrīz visur Latvijā, kur esmu to lietojis, man ir bijis stabils 3G internets!

Punktu visam pielika iPhone 4. Jā, es gribu šo telefonu (uz uzņēmumu tādus vajag 2), bet nevēlos par to maksāt 600Ls. Piezvanīju mūsu “vecajam” LMT menedžerim – visus jautājumus atrisinājām ļoti ātri un vienkārši. LMT pa šo laiku ir ievērojami mainījies. Tas ir kļuvis krietni inovatīvāks, pretīmnākošāks, draudzīgāks. Konkurence dara savu. Piedevām, mēs saņēmām vēl labāku cenu piedāvājumu, kāds mums šobrīd ir Bitē.

Šonedēļ pie mums ciemos bija arī Bites tirdzniecības vadītājs. Ļoti jauks un pretīmnākošs cilvēks. Tikai žēl, ka tā pa īstam par mums Bite sāka “rūpēties” tikai tad, kad saņēma pieteikumu par numuru pārnešanu uz LMT. Jā, šonedēļ Bite atnāca ar vēl labākām cenām, kā tās, ar kādām mēs ejam pie LMT. Bet, ne visu izsaka cena. Tai ir jābūt labai, bet tas nav galvenais. Daudz svarīgāka ir attieksme un sajūta, ka konkrētajam uzņēmumam vari uzticēties. Šo sajūtu Xnet ir centies radīt saviem klientiem un šo sajūtu mēs gaidām arī no saviem partneriem.

Savukārt, Bitei novēlu pilnveidot savu servisu, turpināt tīkla uzlabošanu un uzlabot savu korporatīvo klientu apkalpošanas servisu. Jums ir daudz labu lietu, bet atcerieties – korporatīvais klients savā rēķinā pamana, ka tas nesastāv tikai no lētas vienas minūtes cenas un bezmaksas sarunām savā starpā. Mums ir draugi, kas izmanto citus operatorus. Un vidēji 1x gadā pie mums atnāk ciemos arī Tele 2

Tieši pirms braukšanas uz Berlīni izlasīju twitterī lūgumu kādam uzrakstīt apskatu par iPad. Sen jau biju tam briedis un tā nu laikam nobriedu Sākšu ar to, kāpēc vispār nolēmu pirkt iPad. Patiesībā galvenais tā lietotājs neesmu es, bet mana sieva. Darbā viņa strādā uz iMac un mājās esošo datoru tikpat kā neizmanto, jo tam ir vairāki mīnusi – tas stāv nolikts kādā konkrētā vietā, tas parasti ir izslēgts (lai to ieslēgtu, paiet vairākas minūtes) un apsēžoties pie datora, tas tomēr nozīmē apsēsties pie datora, nevis ērti iekārtoties dīvāninā.

Tā nu tika izvēlēts iPad 3G 32GB. Kāpēc tieši šis modelis? 3G nozīmē internetu visur. Jā, tiešām visur. Un lai arī sākotnēji vēl nedaudz šaubījos, jo bezmaksas wifi  ir pieejams gan mājās, gan darbā, taču šobrīd pēc vairāku mēnešu lietošanas esmu priecīgs par 3G esamību, jo tas vairākkārt ir bijis ļoti nepieciešams. Vēl, protams, 3G modelī ir iebuvēts GPS navigācijas uztvērējs, bet vismaz šobrīd vēl to nevienu reiz neesmu izmantojis… Attiecībā uz ietilpību – 32GB ir tāds zelta viduscelš, jo 16GB piepildīt ir ļoti vienkārši, savukārt 64GB bus nepieciešams tiem, kas ir nolēmuši iPad regulāri izmantot filmu skatīšanai vai fotogrāfiju glabāšanai.

iPad – kas tas ir?

Pirmkārt, iPad ir perfekts interneta pārluks. Tas nozīmē internetu tieši tajā brīdī, kad to vēlies. Nospied ieslēgšanas pogu un pēc 3 sekundēm esi internetā. Nekādas datora startēšanas, bremzēšanas, gaidīšanas, kamēr “palaidīsies Kaspersky”… Nospied un ir. Ātri apskatījies, kas interesē, pogas nospiediens un tas ir izslēgts. Tā ir ērtība, ko nespēj sniegt neviens portatīvais dators. Protams, varbūt tev ir iPhone, Android vai līdzīgs interneta telefons, kur arī vari “ātri apskatīties” vēlamo, taču 10″ ekrāns padara interneta izmantošanas baudu nesalīdzināmu ar jebkuru telefonu.

Iebuvētais e-pasta klients ir vienkāršs un veic visas nepieciešamās darbības. Tam ir POP un IMAP atbalsts, vari izvēlēties, vai gribi/negribi lejuplādēt e-pasta pielikumus, pieejamas vēl citas opcijas. Principā, tas ir gandrīz tāds pats, kā iPhone e-pasts. Papildus iPhone funkcionalitātei ir iespēja izvēlēties, ar kādu programmu vēlies atvērt e-pasta pielikumu. Tas ir noderīgi gadījumos, ja, piemēram, vēlies rediģēt saņemto Word vai Excel dokumentu, atvērt Zip arhīvu, vai izmantot saņemto failu citam mērķim.

Protams, iPad ir nokomplektēts ar jau ierastajām iPhone programmām fotogrāfiju apskatei, filmām (tikai no iTunes “iekačājamām”), Youtube, kalendāru, piezīmēm adrešu grāmatu u.t.t. Tās visas ir pielāgotas iPad lielajam ekrānam, attiecīgi ir nesalīdzināmi ērtākas un pārskatāmākas par saviem iPhone analogiem. Taču šo programmu iespējas sīkāk neapskatīšu – tās vienkārši dara to, ko mēs no tām varam sagaidīt

Appstore

Un šeit nu sākas galvenais iPad spēks un daile, kas to padara par unikālu ierīci, kas kārtējo reizi “maina pasauli”. Veids, kādā iPad aplikācas tiek izstrādātas, ir pavisam unikāls. IPhone aplikācijas jau radīja apvērsumu, taču iPad aplikācijas atšķiras ar to, ka tās ir paredzētas 10″ ekrānam, attiecīgi, daudz vairāk tiek attēlots vienā ekrānā, kas savukārt ļauj programmu izstrādātājiem pieškirt tām nesalīdzināmi lielāku funkcionalitāti. Necentīšos šeit veikt kādu īpašu programmu analīzi un salīdzinājumu – uzrakstīšu tik par dažām uz mūsu iPad iecienītām programmām.

GoodReader
Programma – lasītājs. Lasa visu – gan Ofisa dokumentus dažādos formātos, gan teksta dokumentus, visu. Galvenās priekšrocība – tas zibenīgi un bez aizkeršanās ver vaļā lielus (~150MB) PDF failus un atarhivē ZIP arhīvus. Tas ir gatavs darboties ar dokumentiem gan vietējā datortīklā (šārēti folderi), gan ar dokumentiem uz Mobile Me, Google Docs, Box.net, Dropbox, Files anywhere, u.c. Tam pat var nokonfigurēt POP vai IMAP e-pasta servera piekluvi, lai tas spētu darboties ar dokumentiem, ko esi saņēmis e-pastā.

Quickoffice HD
Tā ir normāla ofisa pakete, kas ļauj rediģēt Word, Exel un Powerpoint dokumentus. Nekādus brīnumus šeit nevajag gaidīt, taču ar vienkāršiem dokumentiem tā darbojas lieliski. Starp citu, šobrīd šo iPad apskatu lidmašīnā rakstu tieši Quickoffice HD programmā. Lai arī Appstorē ir pieejamas vairākas ofisa paketes, izvēlējos šo, jo tā ļauj strādāt arī ar failiem, kas atrodas uz Mobile Me, Google Docs, Dropbox un Box.net serveriem. Piedevām, jaunu dokumentu no datora (vai uz datoru) var ērti pārvietot izmantojot mājas (vai darba) wifi tīklu.

Zinio
Viena no biežāk izmantotajām programmām uz iPad. Zinio ir lielākais elektronisko žurnālu abonēšanas serviss pasaulē. Lielākais ieguvums ir tas, ka elektroniskie žurnāli parasti maksā 50-85% lētāk par papīra analogiem. Taču saturs un izskats ir identisks. Atškirībā no dažviet sastopamajām žurnāla kopijām PDF formātā, Zinio darbojas daudz ātrāk, nodrošina tulītēju piekļuvi žurnāla jaunākajiem numuriem un ļauj ievērojami ātrāk atrast interesējošo informāciju izmantojot īpašu pārskatīšanas sleju vai linkus. Piedevām, Zinio ir tiešām milzīgs klāsts visdažādāko žurnālu visdažādākajās valodās. Latviešu valodā gan žurnālus neatrast. “Tuvākās” mums ir angļu un krievu valodas.

Interaktīvie žurnāli
Tā ir žurnālu nākotne. Uz iPad vai nākotnē arī uz citām iekārtām. Interaktīvs žurnāls dod iespēju ne tikai izlasīt tekstu un apskatīties bildītes, bet arī noskatīties video failus, prezentācijas, pat veikt kādas interaktīvas darbības – piemēram rotēt attēlā redzamo objektu, to palielināt, vai dažkārt pat izjaukt! Tas arī ir pavisam cits veids, kā pasniegt informāciju. Lielākais paradoks, ka šādā žurnālā cilvēki pat ļoti labprāt lasa un apskata reklāmas! Jo, tās ir interaktīvas. Piemēram, redzam jaunākā Mercedes reklāmu ar bildi, tekstu un visu pārējo kā “parastos” žurnālos, taču ir arī video lauciņš – uzklikšķinam uz tā un lūdzu tev Mercedes video reklāmas rullītis. Tur pat, neizejot no žurnāla, neizejot pat no konkrētās žurnāla lapas. Apskatījies un turpini lasīt. Fantastiski! Zemāk reklāmas video par Wired interaktīvo žurnālu.

Par programmām vēl varētu turpināt un turpināt. Appstore sarakstam katru dienu pievienojas vairāki demiti vai pat simti jaunu iPad programmu un spēļu visdažādākajām dzīves situācijām un vēlmēm. Atšķirībā no datora programmām, tās ir daudz vieglāk lietojamas, ar skaistu interfeisu, bieži vien pat līdzīgu funkcionalitāti. Arī programu vadības veids “ar pirkstiem” peles vietā “maina pasauli”. Vienā mirklī tu saproti, ka tā funkcionalitāte un iespējas, ko var paveikt ar tiem 5 rokas pirkstiem ir kautkas vienkāršs un unikāls un sāk gribēties ko līdzīgu arī uz parasta datora. Varbūt tāpēc Apple ir radījis savu Magic Trackpad, kas nākotnē vēlreiz “mainīs pasauli” (un nogalinās savulaik Apple izgudroto “peli”)?

Apple iPad no iekšpuses

Protams, viena lieta iekārtai ir programmatūra, taču tik pat svarīga ir tās tehnoloģiskā puse. Šobrīd viens no lielākajiem mobilo iekārtu “klupšanas akmeņiem” ir to akumulators. Lielākoties mēs savus gudros telefonus lādējam reizi divās dienās, intensīvāki lietotāji pat katru dienu. Līdzīgi ir ar portatīvajiem datoriem – tie lielākoties atrodas pieslēgti pie strāvas, taču ja sākam tos izmantot mobili, tad jau pēc pāris stundām ar bažām sākam lūkoties “štepseļa” virzienā. Akumulatora darbība bija viens no lielākajiem satraukumiem pērkot iPad, bet rezultāts pārsteidza!

IPad akumulatorsir perfekts. Pasēdi stundu pie iPad un ar prieku redzi, ka akumulatora uzlādes procenti no 92% ir nokritušies uz 87%. Paņem iPad pēc dienas un vēl tas pats. Rezultātā pat vairs neatceries, kad pēdējoreiz tas bija piesprausts pie lādētāja… Savējo mēs lādējam vidēji 1x nedēļā, dažkārt pat retāk. Tas ir izcils rādītājs. Jo, ja telefona akumulators savas spējas zaudē pusotra līdz divu gadu laikā, tad ir cerība, ka iPad akumulatora “mūžs” var sasniegt 5 vai pat vairāk gadus.

Ekrāna tastatūra. Šobrīd pietrūkst pilnvērtīgs latviešu valodas atbalsts (nav “ģ”, “ķ”, “ļ”, “ū”, “ņ” mīkstinājuma / garumzīmju), taču tas, visticamākais, tiks novērsts ar iOs 4.2 operētājsistēmas jauninājumu, kurš ir gaidāms jau tuvāko nedēļu laikā. Attiecībā uz rakstīšanu – tas ir ļoti ērti. Visu šo apskatu esmu uzrakstījis uz iPad un varu teikt, ka tas ir tikai nedaudz lēnāk, kā uz parastās tastatūras. Noliec iPad klēpī un vari sākt rakstīt. Ar visiem 10 pirkstiem, kā uz normālas klaviatūras (protams, ja proti rakstīt uzreiz ar 10 pirkstiem ).

Ko vēl darīt ar iPad?
iPad ir lielisks fotogrāfiju skatīšanas rīks. Nosinhronizējot visas vajadzīgās iPhoto fotogalerijas ar iPad, ir droši, ka vienmēr varēšu draugiem, vecākiem vai vecvecākiem parādīt jaunākās celojumu bildes. Piedevām, tieši pareizā izmērā. Jo, iPhone ir par mazu, portatīvais dators neērts, skatīties bildes uz TV arī nav tik pārskatāmi un ērti,  kā to nodrošina iPad.

Filmas. Tām jābut iekš iTunes, kas, savukārt pieprasa MP4 video formātu. Attiecīgi, tās ir jākonvertē un tas jau vairs nav interesanti. Var izmantot arī Appstore dabonamo VLC video atskanotāju, bet filmu pārnešana uz to nav tik vienkārša un ērta kā gribētos. USB cietni pie iPad arī nepieslēgsi. Šai nodarbei iPad neizmantojam. Vēl pielikšu dažus attēlus no ļoti jaukām iPad programmām, kuras noteikti ir vērts izmantot – WeatherPro HD, Calculator HD for iPad un Flipboard – pilnīgi jauns veids, kā lasīt twitter un facebook.

Nobeigumā…

Vai iPad var but datora aizvietotājs? Gan jā, gan nē. Internetam, e-pastam, sociālajiem medijiem, un n-to programmu izmantošanai viennozīmīgi Jā. Darbam birojā – viennozīmīgi Nē. Tas nespēj tik perfekti darboties ar dokumentiem, e-pastu, printeriem un citām biroja vajadzībām kā parastais dators. Taču, to ir lieliski izmantot, ja bieži jāvada prezentācijas – uz lielā datora sagatavo prezentāciju, pārnes uz iPad, pieslēdz iPad pie multimedu projektora un aiziet. Mazs, viegls, ātrs, ērts, u.t.t.

Vēl jārēkinās ar to, ka visas programmas iziet 100% Apple pārbaudi, attiecīgi jārēkinās ar to, ka torentus vai DC++ uz iPad “kačāt” nevarēs. Java atbalsta arī nav, attiecīgi, visiem online stratēģisko spēļu cienītājiem “prieki ies secen”. Ak jā, un Flash arī nav. Man gan to nevajag, bet jāatzīmē, ka vēl ir pietiekoši daudz weblapu, kuru normālai pārlukošanai flash atbalsts ir nepieciešams. Protams, ir jau HTML5, bet flash lapu tomēr ir stipri vairāk.
Vēl jāatceras, ka lai dabutu bildes, dokumentus, video u.t.t. IPadā, ir vajadzīgs parasts dators. Tas noderēs arī iPad backupiem un programmaturas atjaunošanai. Citiem vārdiem sakot, iPad ir datora “pagarinātājs”, bet ne 100% aizvietotājs.

Kas šobrīd pietrukst iPad? Latviešu valodas atbalsts, Multitāskings (iespēja vienlaikus darboties ar vairākām programmām), normāls tīkla un “šārēto” printeru atbalsts. Starp citu, visām šīm lietām vajadzētu būt pieejamām jau tuvākajā laikā ar iOS 4.2 programmatūras jauninājumu. Vai vēl kas trūkst? Nu, vēl jau labprāt vēlētos iespēju skatīties filmas no USB diska vai flashatminas, bet šādu “fīču”, visticamākais, tuvākajā laikā nesagaidīt.

Ja esi iPad lietotājs un liekas, ka es kautko būtisku nepateicu – nekautrējies ierakstīt komentāros. Savukārt, ja vēl tikai vēlies kļūt par iPad lietotāju – droši jautā, ja zināšu – atbildēšu

Vēl tikai jautājums “zinātājiem”. Ņemot vērā, ka šis ir objektīvs ir derīgs ne tikai digitālajām Nikon spoguļkamerām, bet arī vecajiem “filmeniekiem”, tam ir atšķirīga diafragmas sistēma. Attiecīgi, ar šī brīža kameras iestatījumiem tas strādā tikai ar fokusa atvērumu 1.8 un “A” (diafragmas prioritātes) režīmā. Tā tam ir jābūt, vai es kautko neesmu ieslēdzis? (Fotokamera Nikon D300). Pateicoties Normis atrisināju šo jautājumu. Izrādās riņķis ar “puļķīti” uz kameras arī griežas, attiecīgi nedaudz spēcīgāk griežot diafragmas riņķi tas pagriež arī “puļķīti” uz kameras un viss notiek

Šodien pēc ilga laika atvēru sava tīkla rūtera administrācijas paneli un atcerējos, ka jau sen gribēju nomainīt savu garlaicīgo un jau tik bieži sastapto WiFi nosaukumu “Majas”  uz kaut ko interesantāku. Uz tādu, ko nesastaptu pie katra trešā paziņas Uzjautājot twitterī, tiku pie dažām labām idejām, piedevām, izrādās twitterī ir pat trends #wifinames

Lai nu kā, pie gala idejas Wifi tīkla nosaukumam vēl nenonācu, taču šobrīd internetā atrastās interesantākās lietas bija:

Sestdienas vakarā Twitterī jau “iemetu” tīzeri ar ēnā stāvošu auto. Šeit nu ir arī tīzera atrisinājums.

Bet atpakaļ pie tēmas. Tātad jau pagājušās ceturtdienas vakarpusē, Minhenē, kļuvām par Smart ForTwo īpašniekiem. Jāsaka kā ir – tā ir mašīna, kura nevienu neatstāj vienaldzīgu. Daļai tā patīk, daļai riebjas – vienaldzīgs nav neviens Vieni to saukā par mugursomu uz riteņiem, citam tā ir veļasmašīna un ja mēs uzprasītu Boo (kurš jau gadu ar tādu braukā), tad viņam noteikti jau “pilns plauktiņš” ar dažādiem apkārtējo novērtējumiem.

Tā nu piektdienas rītā no Minhenes startējām. Vācijas “bāņi”, tālāk Polija… Nakti gulējām Varšavas apkārtnē un sestdienas vakarpusē jau bijām mājās. 1800km bija pietiekoši, lai iepazītu šīs mašīnītes plusus un mīnusus. Tad nu par visu pēc kārtas.

Mašīna tiešam ir maza… no ārpuses! Iekšpusē sēdošajiem vietas ir ļoooti daudz. Arī 2-metrīgs “tēvainis” ielocīsies bez problēmām. Vienīgi, “korpulentiem” cilvēkiem nu šī mašīnīte nebūtu pareizajā izmērā Jaunās paaudzes Smart ForTwo ir ar 1 litra motoru un mūsu gadījumā ar 70 zirgspēku (52KW) jaudu. It kā nekas dižs, taču var šo mazulīti 13 sekundes pacelt līdz 100-tiņam. Protams, var jau ņemt 62KW modeli ar turbīnu vai Brabus komplektāciju (9 sekundes līdz 100km/h), bet es gan ieteiktu atcerēties, ka tā NAV sporta mašīna un tā ir aprīkota ar manuāli automātisko ātrumkārbu!

Ja nu pieskārāmies “automātam” – tas ir galvenais akmens, ko visi “lielie” auto apskatu veicēji met Smart lauciņā. Taču, kā ir realitātē? Smart ForTwo automāts būtībā ir manuālā ātrumkārba, kam elektronika pārslēdz ātrumus (saukts arī par variatoru kā mani palaboja – robotizētā manuālā ātrumkārba vai kā tamlīdzīgi). Un jāsaka, ka Daimler AG (kā atceramies Smart ražo Mercedes paspārnē) šis “automāts” ir padevies stipri labāk, kā tie, ar kuriem bija iespēja līdz šim pabraukt. Konkrēti – Toyota Yaris un Mitsubishi Colt manuālie “automāti”. Salīdzinājumam, Smart ForTwo manuālais automāts ir perfekts. Šeit gan jāpiemin, ka līdz 2007.gadam ražotajiem Smart tas ir nedaudz lēnīgāks, bet arī nav slikts.

Kā Smart ForTwo jūtas uz ceļa? Ar šo auto var stipri labāk sajust sānvēju, kā ar 2 tonnas smagu limuzīnu. Tam ļoti nepatīk gulošie policisti un asas bedres. Arī vilciena un tramvaja sliedes nav tie labākie draugi… Tas viennozīmīgi NAV auto, ar kuru gribētos doties apceļot Eiropu. Taču, pārsimts kilometrus līdz Latvijas otram galam ar to nobraukt ir pavisam viegli un ērti. Protams, paātrinājums no 80-120km/h (apdzenot fūres) nav tāds, lai gribētos (un varētu) visiem skriet garām, bet apdzīšana ar Smart nav nekas nereāls – jāiemācās automāta paradumi. Ja gāzi pie 80km/h “iemin grīdā”, tas zibenīgi pārslēdzas 2 ātrumus uz leju un bez aiztures ir gatavs doties apdzīšanā. Taču, Smart ForTwo noteikti nav auto, ar kuru vajadzētu katru dienu no Tukuma braukt uz darbu Rīgā.

Nākamais jautājums, ar ko itin bieži šajās dienās saskāros – degvielas patēriņš. Ja godīgi, šo jautājumu varēšu normāli atbildēt pēc pāris mēnešiem. Realitātē – braucot pa “bāni” uz 120-130km/h, pēc tam pa Poliju paši ziniet kā, tālāk – Lietuvā “velkoties” uz 100km/h – vidējais patēriņš sanāca 5,5 litri/100km. Šeit gan jāpiemin, ka ārā bija nenormāli karsts – 31-34 grādi un klimata kontrole strādāja uz pilniem apgriezieniem bez apstājas. Baigos brīnumus gan šeit negaidu, jo realitātē patēriņš varētu būt 4,5 līdz 5 litri / 100km. Bākas teorētiskā ietilpība ir 33 litri, praktiski katrā ieliešanas reizē lējām 26-29 litrus.

Kāpēc Smart? Pirmkārt jau tāpēc, ka šis nav tas brīdis, kad vajadzētu atļauties lielus tēriņus, jaunus līzingus, u.t.t. Otrkārt – mums nevajag 2 lielas mašīnas. Mums vajag otru mašīnu, lai nokļūtu līdz darbam un atpakaļ, vēl uz kādu tikšanos Rīgā un viss. Smart 2 vietas ir pilnīgi pietiekoši ikdienai un kad vajadzēs vairāk par vienu cilvēku kautkur aizvest, vienmēr jau var paņemt “lielo auto”, kurš var lepoties ar 6 sēžamvietām! Ar Smart noparkoties – nav problēmu. Patēriņš – mazs. Ceļa nodoklis – vismazākais. 1 gadu vecs auto ar 8 tūkstošu km nobraukumu – ko vairāk var vēlēties? Ja vēl ņem vērā, ka pats ar to vairāk par 10’000km / gadā nenobraukšu. Un galvenais, par šī auto cenu Latvijā mēs varam dabūt 2001-3.gada Audi vai BMW ar pārgrozītiem spidometriem, Hyundai Getz, Skoda Fabia vai ko tamlīdzīgu. Man jau ir bijusi slikta pieredze ar Renault un Citroen. Nu, neuzrunā mani šādas mašīnas, piedevām, tur nav ne mazākās nojausmas, cik tādā vēl vajadzēs ielikt…

Ja kādam ir kādi jautājumi vai kas interesants sakāms – raksti komentāros. Vēl vienīgi, ja šo lasa kāds Smart īpašnieks – kur tu Latvijā veic Smart apkopes? Lasīju, ka ir Smart klubs un TUF autocentrs. Vēl kāds? Kādas atsauksmes?